Grāmatas izklāsts ir strukturēts plāns, ko autors izstrādā pirms grāmatas rakstīšanas. Šajā izklāstā ir iekļauts grāmatas nodaļu, sižeta līniju, varoņu un galveno notikumu apraksts. Konstrukcija palīdz autoram sakārtot domas, attīstīt sižetu un nodrošināt, ka stāsts attīstās loģiski un saskaņoti.
Kāpēc man vajadzētu izveidot grāmatas kontūru?
Neatkarīgi no tā, kāda veida grāmatas kontūru izvēlaties, plānošanai pirms rakstīšanas ir daudz priekšrocību. Plāna sastādīšana palīdzēs definēt mērķus, koncentrēties un ātrāk pabeigt manuskriptu. Jums nav jātērē daudz laika, lai izklāstītu, bet daži (galvenokārt nesāpīgi!) sagatavošanās darbi pirms rakstīšanas būs labi pavadīti, jo jūs negriezīsit savus riteņus, skatoties uz tukšu nāves ekrānu.
Kad sākat ar izklāstu, jūs neapzināti veidojat savienojumus un domājat par savu melnrakstu pat tad, kad aktīvi nerakstāt. Garīgā rakstīšana dušā ir viena no priekšrocībām, ko sniedz izklāsts, jo tā iespiež jūsu domas jūsu prātā. Noteikti izklājiet papīru un pildspalvas, lai jūs varētu iemūžināt savas izcilās idejas, kad tās parādās, nevis ļaujiet tām pazust.
Ja jums ir rakstīšanas plāns grāmatas vispārīgi runājot, jūs varēsit labāk uzlikt šīs domas uz papīra un sastādīt nodaļas, kad apsēdīsities rakstīt. Tas nozīmē, ka jūsu gatavā grāmata būs gatava īsākā laikā!
5 veidi, kā ieskicēt nedaiļliteratūras grāmatu
Visvairāk nedaiļliteratūras autoriem diagrammas šķiet noderīgas viņu grāmatu rakstura dēļ. Parasti, lai rakstītu nedaiļliteratūru, ir nepieciešama izpēte un atsauce uz avotiem (lai gan daudziem romāniem ir nepieciešams savs pētījums!)
Konspekts palīdzēs jums sakārtot pētījumu tā, lai tas nekļūtu milzīgs, un tas arī palīdzēs jums izveidot vislabāko pabeigtās grāmatas struktūru.
1. Domu karte + grāmatas kontūra
Domu kartēšanas metodei ir nepieciešams izveidot smadzeņu izgāztuvi, pamatojoties uz jūsu grāmatas tēmu. Uzrakstiet savu tēmu papīra lapas centrā, pēc tam izmantojiet līnijas un vārdus, lai izveidotu pēc iespējas vairāk savienojumu. Tam nav jābūt jēgai jau no paša sākuma – mērķis ir brīvi domāt, lai visas savas idejas izmestu no galvas un nonāktu lapā.
Jūs sāksiet pamanīt sakarības starp dažādām informācijas kategorijām. Tādējādi ir vieglāk atklāt atbilstošas "grāmatas cienīgas" idejas. Pēc tam varat iegūt šīs idejas no savas domu kartes un apvienot tās vienotā grāmatas kontūrā. Mēs arī iesakām izveidot domu karti katrai nodaļai, kuru atlasāt no avota kartes. Tas palīdzēs sakārtot visu grāmatu nodaļās. Jautri un tik vienkārši — mēs teicām, ka tas būs (galvenokārt) nesāpīgi!
2. Grāmatas izklāsts pa nodaļām
Nodaļas grāmatas izklāsts ir vienkārša grāmatas izklāsta uzlabota versija. Lai sāktu, vispirms izveidojiet pilnu nodaļu sarakstu. Tā kā katra nodaļa ir norādīta kā virsraksts, vēlāk varat pievienot materiālu vai pārvietot nodaļas, turpinot melnrakstu.
Katrai nodaļai izveidojiet darba nosaukumu un uzskaitiet tās loģiskā secībā. Pēc tam jūs pabeigsit katras nodaļas galvenos punktus. Visbeidzot, jūs saistīsit savus resursus, kā tie parādās katrā nodaļā, tostarp grāmatas, intervijas un tīmekļa saites.
3. Uzzīmējiet grāmatas kontūru
Varbūt ideja par rakstisku plānu ir ierobežojoša. Tas ir labi — ir vēl viena iespēja, kas varētu patikt jūsu radošajai pusei.
Lai izveidotu šādu grāmatas kontūru, secīgā secībā ar roku uzzīmējiet grāmatas koncepciju. Tas var būt tik vienkāršs vai sarežģīts, cik vēlaties. Izmantojiet pildspalvu un spirālveida piezīmju grāmatiņu vai paceliet to uz nākamo līmeni, izmantojot krāsaino apdrukājamo materiālu papīra izmērs ar audeklu Citi apmierina ideju skicēšanu ar sausiem dzēstiem marķieriem uz baltas tāfeles vai vecmodīgu krīta zīmējumu uz tāfeles.
4. Grāmatas struktūra, izmantojot Scrivener
Ja vēlaties būt ļoti organizētam, rakstīšanas programmatūra Scrivener varētu būt jums piemērota. Viņu grāmatu struktūras veidošanas programma ļauj augšupielādēt pētījumus, sakārtot tos, pārvietojot un kārtojot mapēs.
Programmai ir nepieciešama diezgan strauja mācīšanās līkne, kas var būt liels mīnuss, it īpaši, ja jums ir tendence vilcināties un patiešām vēlaties ātri publicēt grāmatu. Tomēr daži rakstnieki saka, ka tas ir mainījis viņu organizatorisko procesu garākiem darbiem.
5. Uzlīmju siena
Tas ir paredzēts radošai domāšanai un citai metodei, ko mēs mācām Self Publishing School. Viss, kas Jums nepieciešams, ir tukša siena un kastīte ar līmlapiņām. Lai kur jūs dotos, nēsājiet to līdzi uzlīmju piezīmju bloks un uzzīmē savu grāmatu lidojumā. Pierakstiet savas idejas un iedvesmu uz līmlapiņām ikreiz, kad jums rodas noskaņojums.
Pēc tam pie sienas piestipriniet uzlīmes ar vārdiem, fragmentiem, attēliem un frāzēm. Pēc nedēļas, kad esat veicis šo vingrinājumu, sakārtojiet šos vārdus grāmatas kontūrā. Voila - vienkārši, efektīvi, radoši!
Šādi izskatās grāmatas izklāsts:
1. Ievads vai prologs
Ievads vai prologs grāmatā ir sākotnējā daļa, kas paredzēta, lai iepazīstinātu lasītāju ar stāstu un radītu interesi par darbu. Šeit ir daži galvenie ievada vai prologa aspekti:
-
Grāmatu plāns — problēma.
Ievadam vajadzētu noteikt grāmatas toni un atmosfēru. Tas var būt noslēpumains, emocionāls, ar darbību piepildīts vai citādi saistošs.
-
Pasaules iepazīšana.
Ievads var iepazīstināt lasītāju ar pasauli, kurā notiek notikumi, kā arī ar šīs pasaules pamatlikumiem. Tas ir īpaši svarīgi fantāzijas vai zinātniskās fantastikas darbos.
-
Grāmatas izklāsts – ievads sižetā.
Bieži ievadā ir iekļauts kāds konkrēts incidents vai notikums, kas iekustina sižetu. Tas varētu būt kāds noslēpumains incidents, galvenā varoņa pirmā tikšanās vai kas cits.
-
Intriga.
Ievadam vajadzētu radīt interesi un jautājumus lasītājā. Lai liktu viņam lasīt tālāk, viņam jāvēlas zināt, kas notiks tālāk.
-
Grāmatas izklāsts — informācijas nodošana.
Ievadu var izmantot arī, lai sniegtu galveno informāciju par pasauli, varoņiem vai notikumiem, kas būs svarīgi vēlāk sižetā.
-
Pievilcīgs stils.
Ir svarīgi, lai ievads būtu uzrakstīts atraktīvā stilā, kas būs piemērots grāmata kopumā. Tas var būt aprakstošs, sarunvalodas, lirisks un tā tālāk, atkarībā no darba žanra un noskaņas.
-
Sagatavošanās galvenajai daļai.
Galu galā ievadam ir jāsagatavo lasītājs galvenajam grāmatas daļas, brīdinot viņu par gaidāmo.
Prologs var pildīt līdzīgas funkcijas, taču to bieži izmanto, lai iepazīstinātu ar kādu galveno momentu vai vēstures daļu, kas notika pirms darba galvenajiem notikumiem. Ir svarīgi, lai ievads vai prologs būtu pievilcīgs un lasītāju noteikti ieinteresētu.
2. Nodaļas vai sadaļas.
Nodaļas vai sadaļas ir sadaļas, kurās teksts ir sadalīts grāmatā vai citā dokumentā. Tie kalpo materiāla organizēšanai un strukturēšanai, padarot to pieejamāku un ērtāku lasītājam. Šeit ir daži galvenie nodaļu vai sadaļu aspekti:
- Struktūra. Nodaļas vai sadaļas atspoguļo galvenos grāmatas strukturālos elementus. Tos var saukt par cipariem (1. nodaļa, 2. nodaļa un tā tālāk). Virsraksti (Ievads, 1. sadaļa, Nobeigums), rakstzīmju nosaukumi vai citi atslēgvārdi, kas atspoguļo katras sadaļas saturu.
- Funkcija. Nodaļas vai sadaļas ļauj autoram organizēt informāciju un pasākumus. Katrai nodaļai vai sadaļai var būt savs mērķis, mērķis un tēma.
- Pārejas. Nodaļas vai sadaļas nodrošina arī pārejas starp dažādām grāmatas daļām. Tie var kalpot kā pārejas starp stāsta lokiem, laika periodiem vai viedokļi rakstzīmes.
- Navigācija Nodaļas vai sadaļas atvieglo navigāciju lasītājam. Tie ļauj lasītājam viegli atrast konkrētus grāmatas punktus.
Grāmatas izklāsts
- Akcenti. Katra nodaļa vai sadaļa var izcelt noteiktus punktus, notikumus vai idejas, padarot tās lasītājam pamanāmākas.
- Stils un noskaņojums. Nodaļas vai sadaļas var izmantot, lai grāmatā izveidotu dažādus stilus un noskaņas. Piemēram, viena nodaļa var būt uzrakstīta straujā un dramatiskā stilā, bet cita ir mierīgāka un meditatīvāka.
- Tempa kontrole. Mainot nodaļu vai sadaļu garumu un struktūru, autors var kontrolēt stāsta tempu un izveidot sižeta virsotnes un pauzes.
- Apakšvirsraksti. Nodaļās vai sadaļās var būt apakšpozīcijas, kas vēl vairāk sadala materiālu mazākās daļās, padarot to vieglāk saprotamu.
Nodaļas vai sadaļas ir svarīgs literārās struktūras elements, kas palīdz lasītājam orientēties tekstā un padara lasīšanas pieredzi apmierinošāku un interesantāku.
3. Rakstzīmes
Literatūras un daiļliteratūras varoņi ir izdomāti vai reāli cilvēki, dzīvnieki vai radības, kuras atdzīvina autora vārdi, lai izveidotu un attīstītu sižetu. Tie ir svarīgi stāsta elementi, un tiem var būt dažādas īpašības, personības iezīmes un lomas stāstā. Šeit ir daži galvenie aspekti, kas saistīti ar varoņiem:
- Fiziskās īpašības. Šis ir varoņa izskata apraksts. Tostarp izskats, vecums, dzimums, augums, matu un acu krāsa un citas fiziskās īpašības.
- Psiholoģiskās iezīmes. Šie aspekti raksturo raksturu, īpašības, rakstura motivācija un iekšējie konflikti. Tie nosaka, kā varonis uztver apkārtējo pasauli un kādas darbības un lēmumus viņš pieņem.
- Loma sižetā. Katram varonim ir unikāla loma sižetā. Tas var būt galvenais varonis, antagonists, atbalsta varonis, draugs, sabiedrotais utt. Varoņa loma ietekmē viņu mijiedarbību ar citiem un sižeta attīstību.
- Dialogs un piezīmes. Personāži sazinās savā starpā un ar lasītāju, izmantojot dialogus un līnijas. Tas ir veids, kā izteikt savu personību, attieksmi, emocijas un viedokļus.
Grāmatas izklāsts -
- Rakstura attīstība. Bieži vien varoņi stāsta gaitā piedzīvo pārmaiņas un attīstību. Tā varētu būt iekšēja personības attīstība, attiecību maiņa vai jaunu prasmju apgūšana.
- Arhetipi. Daži varoņi var pārstāvēt literārus arhetipus, piemēram, glābēju varoni, nelietis, gudro veco vīru un citus.
- Simbolisms. Personāži var simbolizēt noteiktas idejas, vērtības vai attēlus. Tos var izmantot, lai nodotu dziļas nozīmes un tēmas.
- Attiecības starp varoņiem. Rakstzīmju mijiedarbībai bieži ir svarīga loma sižetā. Attiecības var būt draudzīgas, romantiskas, naidīgas utt.
- Vārds un segvārds. Varoņa vārdam var būt svarīga nozīme vai tas var kaut ko simbolizēt. Segvārds vai segvārds var arī raksturot raksturu.
Personāži ir svarīga literāro darbu sastāvdaļa, jo tie piešķir stāstam dzīvību un palīdz lasītājiem iejusties un izprast notikumus. Labi attīstīti varoņi rakstīšanu padara saistošāku un interesantāku.
4. Pasākumi. Grāmatas izklāsts
Notikumi literatūrā un daiļliteratūrā ir galvenie sižeta momenti, kas atspoguļo darbību, sižeta attīstību un varoņu mijiedarbību. Notikumiem ir liela nozīme spriedzes, intrigu un emociju radīšanā lasītājos.
Šeit ir daži aspekti, kas saistīti ar notikumiem literatūrā:
-
Ārējie notikumi:
Tie ir notikumi, kas notiek ārpus varoņiem, piemēram, dabas katastrofas, kari, ceļojumi, kriminālas intrigas utt. Tie var kalpot kā fons sižeta attīstībai.
-
Grāmatas plāns. Iekšējie notikumi:
Tie ir notikumi, kas notiek varoņu iekšienē, piemēram, iekšējie konflikti, domas, lēmumi un emocionāla pieredze. Iekšējie notikumi ir svarīgi, lai izprastu varoņu evolūciju.
-
Kulminācijas pasākumi:
Šie notikumi atspoguļo sižeta pagrieziena punktus, kas noved pie konflikta atrisināšanas. Klimatiskie notikumi bieži rada spriedzes un drāmas augstāko punktu.
-
Grāmatas plāns. Flashbacks un montāžas:
Autori var izmantot atsauktos notikumus un ainas izmaiņas, lai izveidotu sarežģītu stāstījuma struktūru un atklātu informāciju īstajā laikā.
-
Nejauši notikumi:
Dažkārt nejauši notikumi sižetā var ieviest negaidītu pavērsienu, kas darbam piešķir neparedzamību un interesi.
-
Grāmatas plāns. Konflikti:
Notikumi bieži rodas no iekšējiem vai starppersonu konfliktiem. Konflikti var būt galvenais sižeta virzītājspēks.
-
Simboliski notikumi:
Dažreiz notikumi tiek izmantoti, lai simboliski attēlotu noteiktas idejas vai tēmas tekstā.
-
Zemes gabala attīstība:
Notikumu secība veido darba sižetu. Dažādi notikumi ir savstarpēji saistīti un noved pie stāsta loģiskas attīstības un atrisinājuma.
Notikumi literatūrā palīdz radīt strauju un aizraujošu stāstu, kas piesaista lasītāju uzmanību un notur viņu interesi. Tie arī palīdz attīstīt varoņus, identificēt tēmas un idejas, kā arī nodot darba emocijas un atmosfēru.
5. Kulminācija
Kulminācija (vai kulminācija) ir daiļliteratūras darba galvenais punkts, augstākais spriedzes un dramaturģijas punkts sižetā. Kulminācijā parasti tiek sasniegts konflikts, kas izriet no varoņu darbībām un lēmumiem, un sākas sižeta atrisinājums.
Svarīgas kulminācijas pazīmes:
- Spriegums. Šajā brīdī uzkrājas maksimāla spriedze, un lasītājs vai skatītājs ir sajūsmas un satraukuma stāvoklī. Konflikts, kas attīstījās visa darba gaitā, sasniedz savu kulmināciju.
- Lēmumi un rīcība. Šajā brīdī varoņi pieņem galvenos lēmumus un veic darbības, kas nosaka turpmāko notikumu gaitu.
- Sižeta pavērsiens. Kulminācija var ienest sižetā negaidītu pavērsienu un mainīt notikumu gaitu.
- Iekšējās izmaiņas. Bieži kulminācijā personāžos notiek iekšējas izmaiņas. Viņi var pieņemt svarīgus lēmumus, mainīt uzskatus vai pārskatīt savas vērtības.
- Konflikta izbeigšana. Rezultātā kulminācija noved pie galvenā darba konflikta atrisinājuma. Tā varētu būt uzvara vai sakāve, grēku nožēla vai pieņemšana utt.
- Emocionālā ietekme. Kulminācija bieži rada spēcīgu emocionālu ietekmi uz lasītāju vai skatītāju. Tas var izraisīt jauktas prieka, skumjas, atvieglojuma vai vilšanās sajūtas.
Kulminācija kalpo kā svarīgs punkts sižeta struktūrā, kas padara sižetu interesantāku un aizraujošāku. Tas ir punkts, uz kuru virzās viss stāsts, un tas bieži atstāj paliekošu iespaidu uz auditoriju.
6. Attīstība un atrisināšana
Attīstība un izšķirtspēja ir svarīgi aspekti sižetā un stāstījuma struktūrā literatūrā un filmā. Tie attiecas uz to, kā attīstās sižets un kā tiek atrisināti galvenie notikumi un konflikti darbā.
- Attīstība (stāstījuma ievads): Sižeta attīstība ietver visus notikumus, darbības un izmaiņas, kas notiek pēc stāsta sākuma. Šis ir posms, kurā lasītājs vai skatītājs uzzina vairāk par varoņiem, sarežģījumiem un konfliktiem. Attīstība var ietvert jaunu varoņu ieviešanu, sižeta pavērsienus, attiecību un tēmu attīstību un pat varoņu iekšējās izmaiņas. Tas balstās uz ievadu un rada spriedzi, interesi un intrigu, kas notur skatītāju uzmanību.
- Rezolūcija (secinājums): Atrisinājums ir sižeta noslēgums un tā galveno konfliktu un problēmu atrisināšana. Šis ir posms, kurā lasītājs vai skatītājs uzzina, kā tiek risināti konflikti, kas notiek ar varoņiem pēc visiem notikumiem un kā beidzas viņu stāsts. Atrisinājums var būt gan priecīgs, gan skumjš, un tas ir atkarīgs no konflikta rakstura un varoņu pieņemtajiem lēmumiem.
Attīstība un izšķirtspēja ir svarīgi sižeta elementi. Tie palīdz izveidot pilnīgu un interesantu stāstu. Labi plānoti izstrādes un atrisināšanas posmi ļauj lasītājiem vai skatītājiem mijiedarboties ar darbu, piedzīvot notikumus ar varoņiem un gūt gandarījumu no stāsta beigām.
7. Secinājums
Secinājums ir teksta beigu daļa, kurā tiek apkopoti rezultāti, izdarīti secinājumi vai izteikta galīgā doma. Dažādos kontekstos un tekstu veidos secinājums var pildīt dažādas funkcijas.
Akadēmiskajos vai zinātniskajos darbos. Grāmatas izklāsts:
- Secinājums apkopo pētījuma rezultātus, apkopo iegūtos rezultātus un secinājumus.
- Šeit autors var apstiprināt vai atspēkot hipotēzi. Izskaidrojiet sava pētījuma nozīmi un to praktisko pielietojumu.
- Secinājums arī bieži sniedz ieteikumus turpmākiem pētījumiem vai praktiskiem soļiem.
Literāri vai mākslinieciski teksti:
- Secinājums noslēdz sižetu un atbrīvo spriedzi, risinot svarīgus konfliktus un problēmas.
- Šis ir brīdis, kad lasītājs saņem atbildes uz jautājumiem un uzzina, kā beidzas varoņu liktenis.
- Secinājums var būt gan priecīgs, gan skumjš, atkarībā no darba žanra un noskaņojuma.
Uzņēmējdarbības vai oficiālos dokumentos. Grāmatas izklāsts:
- Secinājums var ietvert iepriekšējā teksta galveno punktu apkopojumu un skaidru lēmuma vai ieteikuma izteikšanu.
- Noslēgumā var ietvert arī pateicību, kontaktinformāciju vai ieteikumu par turpmākajām darbībām.
Secinājumam ir liela nozīme teksta struktūrā. Tas palīdz lasītājam vai auditorijai saprast sniegtās informācijas vai sižeta būtību un nozīmi.
Grāmatas kontūra var būt ļoti detalizēta vai brīvāka, atkarībā no autora vēlmēm. Tas palīdz saglabāt darba struktūru un integritāti un atvieglo rakstīšanas procesu.
Atstājiet savu komentāru