Kapitāla aizplūšana ir process, kurā investori un uzņēmumi izņem savus līdzekļus no vienas valsts un pārskaita tos uz citu valsti, lai aizsargātu savus aktīvus no nelabvēlīgiem ekonomiskiem, politiskiem vai finanšu apstākļiem.
Kopumā tas ir mājiens uz ekonomikas koncepciju, kas tiek attēlota kā milzīga kapitāla vai naudas resursu aizplūšana no valsts. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, finansiāla vai politiska ārkārtas situācija, kapitāla kontroles uzlikšana, valūtas devalvācija vai makroekonomiski notikumi, kas izraisa milzīgas negatīvas investoru noskaņojuma izmaiņas.
Kas ir kapitāla aizplūšana?
Definīcija: Kapitāla aizplūšana tiek definēta kā jēdziens ekonomikā, kurā noteiktas ekonomiskās un politiskās lejupslīdes dēļ no valsts notiek milzīga kapitāla, aktīvu vai investīciju aizplūšana, izraisot negatīvas ekonomiskās sekas. Tas notiek, kad kapitāls, ieguldījumi un aktīvi atstāj valsti, lai atrastu labākas iespējas un drošību citās valstīs.
Kapitāla aizplūšanai ir daudz iemeslu, bet galvenie no tiem ir saistīti ar valdības starpniecību, piemēram, naudas kontrole, politiski nemieri vai stingras finanšu stratēģijas. Ja tik strauja kapitāla aizplūšana turpināsies ilgtermiņā, tas var atņemt valstij nepieciešamo naudu finanšu attīstībai.
Valsts var atzīt kapitāla aizplūšanu, ja kopējais aktīvu un naudas līmenis ir negatīvs. Piemēram, valsts var saņemt no investoriem 3 triljonus USD, bet, ja daži citi investori likvidēs vairāk nekā USD 3,5 triljonus, valsts piedzīvos kapitāla aizplūšanu.
Izpratne par kapitāla aizplūšanu
Šis termins tiek lietots, lai apzīmētu negaidītu kapitāla izņemšanu no valstīm, kā arī no noteiktiem valsts reģioniem vai pilsētām.
Svarīgi norādīt, ka kapitāla aizplūšana var notikt gan vietējā, gan ārvalstu kapitāla aizplūšanas dēļ. Tās pastāvēšana var būt īslaicīga vai ilgt gadiem. Tas rada vairākas negatīvas sekas skartajai valstij. Pat nabadzīgākās valstis vairāk nekā citas izjūt tās kaitīgo ietekmi, jo kapitāla trūkums kavē to attīstību.
Vienkāršiem vārdiem sakot, kapitāla aizplūšanu var saprast kā masveida migrāciju vai liela mēroga līdzekļu un kapitāla aizplūšanu no valsts. Tas notiek tādu apstākļu dēļ kā dominējošās politiskās vai finansiālās problēmas, valūtas devalvācija vai kapitāla kontroles slogs.
Kapitāla aizplūšanas veidi
1. Juridiskais
Он принимает форму репатриации вложенного капитала и в основном осуществляется иностранными инвесторами. В этой ситуации отток капитала должен быть надлежащим образом отражен в соответствии со стандартами grāmatvedība в соответствии с законами страны.
2. Nelegāls
Nelegālā kapitāla aizplūšana notiek Federālā nodokļu dienesta veidā, t.i. nelikumīgas finanšu plūsmas. Šādas finanšu plūsmas pazūd no grāmatvedības valsts iekšienē un neatgriežas valstī. Nelegālā kapitāla aizplūšana galvenokārt ir saistīta ar valstīm, kurās ir stingra kapitāla kontroles politika.
Kapitāla aizplūšanas iemesli
Daži no ievērojamiem kapitāla aizplūšanas iemesliem ir:
1. Politiskā ievainojamība. Kapitāla bēgšana
Kapitāla aizplūšanas iemesls bieži vien ir dažādi politiski jautājumi. Piemēram, politiskie satricinājumi var likt investoriem šaubīties par valsts nākotnes izredzēm. Turklāt, kad valdība plāno nacionalizāciju, tas var būt galvenais kapitāla aizplūšanas faktors. Monetāra vai militāra agresija pret citu valsti var novest pie sankcijām no citām valstīm, kas arī izraisīs kapitāla aizplūšanu.
2. Ekonomiskais
Arī finansiāli iemesli var izraisīt vai provocēt kapitāla aizplūšanu. Šie iemesli ir augstāki nodokļi vai zemākas procentu likmes. Viens no šādiem iemesliem varētu būt arī bagāto cilvēku un viņu privātā kapitāla vai privāto līdzekļu masveida migrācija.
Viens no iemesliem var būt arī daži citi makroekonomiskie faktori, piemēram, valūtas kursa svārstības. Turklāt nacionālās valūtas devalvācija var mazināt arī investoru uzticību, liekot tiem izņemt kapitālu no valsts. Investoru preferenču maiņa ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc jaunattīstības valstis saskaras ar kapitāla aizplūšanu.
3. Lielāki nodokļi. Kapitāla bēgšana
Ja valsts paaugstina nodokļus, tas nozīmē, ka visiem valstī ienākumi samazinās. Milzīgs nodokļu pieaugums, piemēram, 20%, liecina par nākotnes krīzēm, ar kurām valsti var saskarties. Šādas situācijas izraisa lielu aizplūšanu un tādējādi atturēs investorus no iekšējiem ieguldījumiem.
4. Valūtas manipulācijas
Daži citi faktori, piemēram, valūtas krīze, piemēram, valūtas manipulācijas, izvēloties ievērojamu naudas piedāvājuma līmeni, var izraisīt hiperinflāciju. Tas arī devalvēs valūtu attiecībā pret citām.
5. Ekonomiskie rādītāji
Investoriem patīk doties uz valstīm, kas aug eksponenciāli. Šādas valstis piedāvā labvēlīgu peļņas potenciālu. Tāpēc, kad valsts piedzīvo negatīvu vai lēnu ekonomisko izaugsmi, tās kapitāls ieplūst augošā un pozitīvā ekonomikā.
Kapitāla aizplūšanas sekas
Dažas no kapitāla aizplūšanas sekām
- Negatīvā ekonomiskā ietekme
- Zemas investīcijas
- Vājināta valūta
- Samazinās nodokļu ieņēmumi
- Valsts parāds utt.
Kapitāla aizplūšanas piemēri
Kapitāla aizplūšanas situācijas var redzēt dažādos piemēros visā pasaulē. Apskatīsim dažus šādus piemērus
1. Āzijas krīze
1997. gada Āzijas finanšu krīze ir viens populārs kapitāla aizplūšanas piemērs. Tolaik daudzām Āzijas valstīm nācās saskarties ar smagu finanšu krīzi valūtas kursu krituma dēļ. Šīm valstīm nebija ārvalstu valūtas rezervju, īpaši ASV dolāra.
Tas apgrūtināja dzīvi valstīm, kuras bija atkarīgas no piesaistes ASV valūtai. Tas izraisīja akciju kritumu, valūtas kursa kritumu un kapitāla aizplūšanu. Vēl viens kapitāla aizplūšanas piemērs notika 1997. gada beigās un 1998. gadā, kad Koreja, Indonēzija, Malaizija, Taizeme un Filipīnas piedzīvoja neto kapitāla aizplūšanu vairāk nekā 80 miljardu USD apmērā, saasinot vienu no vissmagākajām ekonomikas lejupslīdēm reģionā.
2. Francijas bagātības nodoklis. Kapitāla bēgšana
1989. gadā Francijas valdība ieviesa īpašuma nodokli, kas svārstās no 0,5 līdz 1,5 procentiem. Šis nodoklis bija jāmaksā par īpašumu virs 800 000 eiro. Tas tika ieviests, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus un mazinātu nevienlīdzību.
Lai gan tas palielināja nodokļu ieņēmumus, nodokļu nemaksāšana nozīmēja, ka kopējie ieņēmumi bija par 28% mazāki, norāda ekonomists Ēriks Pišets. Savā pārskatā viņš arī norādīja, ka šis īpašuma nodoklis no 200. līdz 1989. gadam izraisīja kapitāla aizplūšanu aptuveni 2007 miljardu eiro apmērā.
3. Krievijas finanšu krīze
Krievija uzbruka Ukrainai un anektēja Krimu 2014. gadā. Rezultāts bija virkne Rietumu noteikto sankciju, kas Krievijai izmaksāja miljardus. Šāda veida ekonomiskā neaizsargātība un politiskais risks nozīmēja, ka investori aizbēga no valsts, zaudējot 150 miljardus USD kapitāla aizplūšanā.
Tajā pašā laikā notika milzīgs naftas cenu kritums, kas zaudēja aptuveni 50% no savas vērtības. Mēs visi zinām, ka Krievija ir fundamentāli atkarīga no naftas, tāpēc tās ieņēmumi ir pieauguši līdz ar ekonomiku, kas 2015. gadā saruka par aptuveni 3%. 2022. gadā Krievija sāka karu pret Ukrainu, redzēsim sekas. KRIEVIJA LĪDZ IZ UKRAINAS!!!!!
4. Grieķijas finanšu krīze
Grieķiju 2012. gadā piedzīvoja finanšu krīze, un kapitāla aizplūšana turpinājās līdz 2015. gadam, kad tā sasniedza rekordlīmeni. Kas salīdzina ar 33% no visas tās ekonomikas. Šī iemesla dēļ uzņēmumi, kā arī valdības nevarēja saņemt kredītus.
Kā novērst kapitāla aizplūšanu
Kapitāla aizplūšanas nopietno negatīvo seku dēļ politikas veidotāji izstrādā efektīvu politiku un sistēmas, lai novērstu vai novērstu kapitāla aizplūšanu. Viena no šādām metodēm ir kapitāla kontroles politikas izmantošana.
Lai novērstu gan legālo, gan nelegālo kapitāla aizplūšanu, valdībām un politikas veidotājiem ir jāizstrādā uzticamāka metode. Tas var ietvert labi funkcionējošas politiskās, juridiskās un tiesu sistēmas pamatu, kas var garantēt politisko stabilitāti.
Turklāt valsts iestādei vai valdībai ir jāveic pasākumi, lai samazinātu korupciju, kas parasti veicina nelikumīgu kapitāla aizplūšanu.
Kapitāla aizplūšana izraisa bagātības pazušanu no valsts. To parasti pavada straujš skartās valsts valūtas kursa kritums. Šis kritums ir īpaši kaitīgs, ja kapitāls ir piesaistīts indivīdiem skartajā valstī, jo iedzīvotāji ne tikai tagad ir noraizējušies par ekonomiskiem zaudējumiem un savas valūtas devalvāciju, bet arī viņu aktīvi ir zaudējuši lielu daļu savas finansiālās vērtības.
FAQ. Kapitāla bēgšana.
-
Kas ir kapitāla aizplūšana?
- Kapitāla aizplūšana ir situācija, kad investori masveidā atsauc savus ieguldījumus no konkrēta aktīva vai reģiona, baidoties no ekonomiskiem vai politiskiem riskiem.
-
Kādi iemesli var izraisīt kapitāla aizplūšanu?
- Iemesli var būt politiskā nestabilitāte, ekonomiskā recesija, valūtas krīzes, izmaiņas likumdošanā, augsta inflācija, uzņēmumu finansiālās problēmas un citi riski.
-
Kā kapitāla aizplūšana ietekmē finanšu tirgus?
- Kapitāla aizplūšana var izraisīt strauju aktīvu cenu kritumu, procentu likmju pieaugumu, valūtu vērtības samazināšanos un palielinātu finanšu nestabilitāti.
-
Kā organizācijas un valdības var novērst kapitāla aizplūšanu?
- Kapitāla aizplūšanas novēršana var ietvert pasākumus investīciju klimata uzlabošanai, ekonomikas stabilizēšanai, finanšu sistēmas stiprināšanai, kā arī reformu un riska samazināšanas pasākumu īstenošanai.
-
Kādas ir kapitāla aizplūšanas sekas ekonomikai?
- Sekas varētu būt ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, investīciju un darba vietu samazināšanās, uzņēmumu finansiālā stāvokļa pasliktināšanās un vispārēja ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.
-
Kādi instrumenti tiek izmantoti kapitāla aizplūšanas mērīšanai?
- Rīki var ietvert ārvalstu valūtas rezervju analīzi, kapitāla plūsmas, ieguldījumu statistiku un finanšu un ekonomikas riska novērtējumus.
-
Kā investori var aizsargāt savus aktīvus no kapitāla aizplūšanas?
- Investori var diversificēt savu portfeli, sekot līdzi makroekonomiskajām un politiskajām norisēm, apsvērt stabilus aktīvus un izmantot finanšu instrumentus aizsardzībai.
Kapitāla aizplūšana var būt sarežģīta parādība ar nopietnām sekām, un tās analīzei jāpievērš uzmanība dažādiem faktoriem, tostarp politiskajai stabilitātei, ekonomiskajiem apstākļiem un profilakses pasākumiem.
Atstājiet savu komentāru