Politiskā organizācija ir cilvēku grupa ar kopīgiem politiskiem mērķiem, idejām vai uzskatiem, kas strādā kopā, lai sasniegtu noteiktus politiskos mērķus vai pievērstu uzmanību noteiktām problēmām vai jautājumiem. Politiskās organizācijas var būt dažādas pēc būtības un mērķiem: no partijām un kustībām līdz nevalstiskām organizācijām, lobiju grupām, aktīvistu kopienām, arodbiedrībām un citām. Viņiem ir svarīga loma sabiedriskās domas veidošanā, lēmumu pieņemšanā un politisko procesu ietekmēšanā.

Kas ir politiskā organizācija?

Politiskās organizācijas ietver politiskās partijas, sociālās kustības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību grupas un nevalstiskās organizācijas. Šis termins var nozīmēt apvienību, komiteju vai partiju. Viņi ir iesaistīti daudzās politiskās aktivitātēs, piemēram, kampaņu reklāmā, kopienas organizēšanā, lobēšanā utt.

Politiskā organizācija tiek uzskatīta par formālu vienību, kas ietver nebeidzamu birokrātiju un piedalīšanos daudzās sanāksmēs. Viņš tic cilvēku mobilizācijai, rūpēm un iedvesmošanai savas organizācijas mērķu sasniegšanai.

Politiskā organizācija var būt brīvi strukturēta vai stingri organizēta atkarībā no tās izveides mērķa. Daži no tiem var būt atvērti, daži var būt slēgti, daži ir tieši saistīti ar parlamentāro politiku, bet citi nav.

Politiskā organizācija attiecas arī uz cilvēku grupu, kas strādā kopā formālā struktūrā, lai īstenotu vai meklētu varu valsts vai valdības lietās. Tas ir par ticību grupas dinamikai un iesaistīšanos izcilā sekmēšanā. Šīs biedru organizācijas ir pašpārvaldes un brīvprātīgas.

Politiskajām organizācijām ir gan fundamentālas kopības, gan problēmas; piemēram, nepieciešamība iesaistīt pilsoņus un cīnīties par viņu prasībām. Viņi cenšas tieši vai netieši veidot sabiedrisko domu un politiku.

Politisko organizāciju veidi

Tālāk ir aprakstīti daudzi politisko organizāciju veidi.

1. Politiskās partijas

Politiskā partija ir viens no visizplatītākajiem un populārākajiem politisko organizāciju veidiem. Tā ir organizēta grupa, kuras locekļiem ir līdzīgas ideoloģijas un politiskās nostājas.

Viņi izvirza kandidātus vēlēšanām, lai tie varētu uzvarēt, tikt ievēlēti un īstenotu savas partijas izvirzīto darba kārtību. Politisko partiju vada vadītājs, kuru ievēl šīs politiskās organizācijas biedri. Viņš parasti ir ietekmīgs biedrs, kurš var vadīt un pārstāvēt partiju no frontes. Citi nozīmīgi šīs politiskās organizācijas biedri ir partijas sekretāri, kuru uzdevums ir veikt ikdienas partijas sanāksmju uzskaiti.

Partijas kasieris, kura pienākums ir maksāt nodevas un kārtot partijas darba finanšu jautājumus, un partijas priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par partijas biedru noturēšanas un vervēšanas stratēģijas izstrādi.

Politiskajā partijā ir arī citi svarīgi amati, kas veicina tās lielāku varu un spēku.

Daži no izplatītākajiem politisko partiju veidiem ir:

1. Demokrātiskas daudzpartiju sistēmas. Politiskā organizācija

Demokrātiskā daudzpartiju sistēma ir politiskās organizācijas veids, kas ir izplatīts vairākās valstīs, piemēram, Indijā, Vācijā, Dienvidāfrikā, Itālijā, Bangladešā, Kanādā utt.

Šajās valstīs nav ierobežojumu partiju vai organizāciju skaitam, kuras var izveidot un darboties vienlaikus. Ir jābūt vairāk nekā diviem, bet nav augšējās robežas. Vienkāršs cilvēks var brīvi piedalīties politiskajās aktivitātēs, kā arī šajā procesā, veidojot savas partijas un piedaloties vēlēšanās.

2. Divpartiju sistēmas 

Divpartiju sistēma ir politiskās organizācijas veids, kas ir izplatīts vairākās valstīs, piemēram, ASV, Apvienotajā Karalistē, Nepālā un Austrālijā. Šo politisko organizāciju darbības veids ir ļoti līdzīgs tam, kā darbojas demokrātiska daudzpartiju sistēma, kur tām ir partijas vadītājs, kas ir pārstāvis.

Atšķirība ir tāda, ka jebkurai personai, kas vēlas pievienoties partijai vai būt tās biedram, būs tikai divas iespējas, no kurām izvēlēties, nevis vairākas partijas. Valstīs ar divu partiju sistēmu abas partijas cīnās vispārējās vēlēšanās, lai saglabātu varu.

Tas, kurš iegūst visvairāk balsu, uzvar vēlēšanās un izveido savu valdību.

3. Vienpartijas diktatūra. Politiskā organizācija

Vienpartijas sistēma ir politiskās organizācijas veids, kas ir izplatīts dažās valstīs, piemēram, Vjetnamā, Ziemeļkorejā, Kubā, Ķīnā utt. Šajā sistēmā kopējām masām parasti netiek piešķirtas nekādas demokrātiskas privilēģijas.

Visa vara pieder vienīgajai esošajai politiskajai organizācijai. Viņš veido valdību un izstrādā noteikumus un noteikumus saskaņā ar savu darba kārtību, kas jāievēro šajā valstī. Kopējām masām nav teikšanas par politiskiem jautājumiem vai jebkādu politiku, pat ja tās to neapstiprina.

2. Arodbiedrības. Politiskā organizācija

Viens no visizplatītākajiem politisko organizāciju veidiem ir arodbiedrības, kas pazīstamas arī kā arodbiedrības. Tas tika izveidots, lai veicinātu un aizsargātu intereses darbaspēks rūpnīcās vai darbaspēku organizācijā.

Arodbiedrībai ir svarīga loma. Viņš risina sarunas ar darba devējiem un vadību darbinieku vārdā, nodrošina, ka darbiniekiem tiek piedāvātas saprātīgas algas, nodrošina, ka viņi netiek atlaisti bez pamatota iemesla, nodrošina, ka viņi saņem atlaišanas pabalstu, ja nepieciešams, organizē vispārējos streikus.

Arodbiedrība nedaudz atšķiras no politiskās partijas ar to, ka tā tieši nepiedalās vēlēšanās. Viņi bieži iestājas par partijām un pat politiķiem, kas viņus atbalsta viņu centienos.

3. Partiju koalīcijas.

Koalīcijas partijas ir izplatīts politiskās organizācijas veids demokrātijā. Kā norāda nosaukums, to veido divas vai vairākas politiskās partijas, kas parlamentā darbojas kopā.

Vairumā gadījumu partiju apvienības tiek veidotas pēc vēlēšanām, bet dažos gadījumos divas vai vairākas partijas panāk vienprātību pirms vēlēšanām un veido partiju koalīciju.

Parasti tiek uzskatīts, ka tad, ja neviena partija vēlēšanās neiegūst pārliecinošu vairākumu, tās cenšas izveidot koalīciju ar vienu vai vairākām partijām, lai iegūtu sev vēlamo vairākumu, jo tas viņiem palīdzēs valdības veidošanā.

Ja koalīcija tiek izveidota pirms vēlēšanām, tā tiek uzskatīta par spēkā esošu vienošanos starp partijām kopīgi vai neatkarīgi izvirzīt kandidātus, izmantojot īpašu vietu sadalījumu. Partiju koalīcija tiek veidota kopīgas dienaskārtības īstenošanai.

4. Nevalstiskā organizācija

Tas ir politiskās organizācijas veids, kas ir brīvs no jebkādas valdības iejaukšanās un bieži darbojas starptautiskā, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Nevalstiskās organizācijas jeb NVO ir iedzīvotāju izveidotas apakšgrupas.

Tajā ietilpst arī asociācijas un klubi, kas piedāvā pakalpojumus saviem biedriem, kā arī citiem. Kā norāda nosaukums, šīs politiskās organizācijas ir bezpeļņas organizācijas un darbojas vairākās jomās, piemēram, sociālajās zinātnēs un humanitārajā darbā.

Viņu darbs ietver politikas uzraudzību, cīņu par cilvēktiesībām, attīstību, izglītību un veselību, politiskās līdzdalības veicināšanu, pilsoņu bažu nodošanu valdībai un atbalstīšanu par sabiedrībā vajadzīgām reformām.

NVO ar savu lietderīgo darbu ir ieguvušas kopējo masu uzticību.

5. Aizstāvības grupas. Politiskā organizācija

Šis ir politiskās organizācijas veids, kas izmanto propagandu, lai ietekmētu sabiedrisko domu un ar to saistīto politiku. Viņa cenšas ietekmēt valdību, taču valdībā viņai nav tā saucamās varas.

Aizstāvības grupām ir svarīga loma valsts sociālo un politisko sistēmu attīstībā. Viņu rīcības plāns ir balstīts uz komerciālām, morālām, reliģiskām un politiskām nostādnēm.

Aptaujas, akcijas, mediju kampaņas, lobēšana un politiskie brīfingi ir tikai dažas no metodēm, ko izmanto interešu aizstāvības grupas, lai sasniegtu savus mērķus sabiedrībā. Dažām grupām ir ierobežoti resursi, un tāpēc tām nav lielas ietekmes.

Tomēr dažas no tām atbalsta ietekmīgas biznesa aprindas, kā arī politiskās partijas, un tām var būt spēcīga ietekme uz politisko procesu. Dažas cilvēktiesību grupas ir kļuvušas ļoti ietekmīgas un kļuvušas par nozīmīgām politiskām un sociālām institūcijām.

Priekšrocības

Politiskās organizācijas priekšrocības var būt dažādas un atkarīgas no tās mērķiem, mēroga un efektivitātes. Šeit ir dažas galvenās priekšrocības:

  • Palielināta ietekme: Politiskās organizācijas parasti apvieno cilvēkus ar kopīgiem uzskatiem un mērķiem, kas ļauj viņiem palielināt savu ietekmi uz politisko procesu un sabiedriskajiem lēmumiem.
  • Resursu mobilizācija: Organizācijas savu mērķu sasniegšanai var mobilizēt dažādus resursus, tostarp finanšu, cilvēku, informācijas un sociālos.
  • Sabiedrības interešu atbalsts: Politiskās organizācijas var darboties noteiktu sociālo grupu vai interešu vārdā, aizstāvot to tiesības, pārstāvot to intereses politiskajās varas priekšā.
  • Politiskā dialoga veidošana: Organizācijas veicina politisko dialogu un sabiedrisko jautājumu apspriešanu, kas veicina demokrātisko institūciju un procesu attīstību.
  • Sabiedriskās domas izglītošana un mobilizācija: Politiskajām organizācijām var būt nozīmīga loma sabiedrības viedokļa veidošanā un mobilizēšanā par svarīgiem jautājumiem, pievēršot sabiedrības uzmanību konkrētiem jautājumiem.
  • Atbalsts kandidātiem un partijām: Organizācijas var atbalstīt politiskos kandidātus un partijas, sniedzot finansiālu un organizatorisko atbalstu, kā arī piedaloties vēlēšanu kampaņās.
  • Tīkls un savienojumi: Dalība politiskajā organizācijā ļauj cilvēkiem izveidot sakarus un veidot tīklus, kas var būt izdevīgi viņu karjerai un personīgajai izaugsmei.

Trūkumi. Politiskā organizācija

Politiskās organizācijas trūkumi ir šādi.

  • Sabiedrības polarizācija: Politiskās organizācijas var veicināt politisko polarizāciju un konfrontāciju sabiedrībā, radot pretestību starp dažādām politiskajām grupām.
  • Korupcija un naudas ietekme: Dažas politiskās organizācijas var būt pakļautas korupcijai vai lielu finanšu interešu ietekmei, kas var kropļot politiskos procesus un lēmumus.
  • Mazākumtautību interešu ignorēšana: Politiskās organizācijas var koncentrēties uz lielu sociālo grupu interesēm un ignorēt mazākumtautību vai mazākumtautību grupu intereses un vajadzības.
  • Informācijas manipulācijas: Dažas politiskās organizācijas savu mērķu sasniegšanai var izmantot informācijas manipulācijas, dezinformāciju un viltojumus, kas var novest pie sabiedrības uzticības zaudēšanas.
  • Demokrātijas ierobežojumi: Dažas politiskās organizācijas var mēģināt ierobežot demokrātiskās tiesības un brīvības, apspiežot opozīciju un konkurenci un cenšoties iegūt politiskās varas monopolu.
  • Profesionālā politiskā elite: Politiskās organizācijas var veicināt profesionālas politiskās elites veidošanos, kas ir šķirta no parasto pilsoņu reālajām problēmām un rūpējas tikai par savām interesēm.
  • Institucionālā degradācija: Dažas politiskās organizācijas var izraisīt politisko institūciju un procesu degradāciju, kas var izraisīt neuzticību un izjukšanu.

Secinājums

Politiskajām organizācijām ir kopīgs redzējums par savu kopienu. Viņi regulāri tiekas un izveido platformas, kas veiksmīgi pārstāvēs viņu vērtības, misiju un mērķus.

Tā mēs esam sapratuši, ka politiskā organizācija nozīmē piešķirt politikai uzticamību un formu. Tas nenozīmē sēdēšanu un gaidīšanu, kad notiks pārmaiņas, bet gan patiesu iesaistīšanos procesā un prasību un stratēģiju koordinēšanu, lai panāktu patiesas pārmaiņas.

FAQ . Politiskā organizācija.

  1. Kas ir politiskā organizācija?

    • Politiskā organizācija ir cilvēku grupa ar kopīgiem politiskiem mērķiem, idejām vai uzskatiem, kas strādā kopā, lai sasniegtu noteiktus politiskos mērķus vai pievērstu uzmanību noteiktām problēmām vai jautājumiem.

  2. Kāda veida politiskās organizācijas pastāv?

    • Politiskās organizācijas var būt dažādas pēc būtības un mērķiem: no politiskām partijām un kustībām līdz nevalstiskām organizācijām, lobiju grupām, aktīvistu kopienām, arodbiedrībām un citām.

  3. Kādu lomu sabiedrībā spēlē politiskās organizācijas?

    • Politiskajām organizācijām ir svarīga loma sabiedriskās domas veidošanā, līdzdalībā politiskajos procesos, pilsoņu interešu aizstāvēšanā, sabiedrisko kustību un kampaņu organizēšanā un politisko lēmumu ietekmēšanā.

  4. Kādus mērķus tiecas politiskās organizācijas?

    • Politisko organizāciju mērķi var būt dažādi un atkarīgi no to misijas, uzskatiem un prioritātēm. Tā varētu būt, piemēram, pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzība, noteiktu ideoloģiju popularizēšana, dalība vēlēšanās, likumdošanas reformēšana un daudz kas cits.

  5. Kādas ir politisko organizāciju priekšrocības?

    • Politisko organizāciju ieguvumi var ietvert palielinātu ietekmi uz politisko procesu, resursu mobilizāciju, sabiedrības interešu atbalstīšanu, politiskā dialoga veidošanu un tīklu veidošanu.

  6. Kādi ir politisko organizāciju trūkumi?

    • Trūkumi var būt sabiedrības polarizācijas risks, korupcija, demokrātijas ierobežojumi, manipulācijas ar informāciju, mazākumtautību interešu neievērošana un politisko institūciju degradācija.

Tūkstošgades cilvēki darbaspēkā: kas viņi ir un kā viņus piesaistīt?

ABC